Nacionālais vēstures muzejs
6. februāra "Kultūras dienā" 2. lpp ir informācija, ka Nacionālais vēstures muzejs "aicina uz muzeja speciālistu sagatavotajiem priekšlasījumiem un tematiskajām ekskursijām ekspozīcijā...
Latvijas arheoloģija (15. feb), Rīga Napoleona laikā ( 28.feb), Tautastērpi latvijas novados ( 21. marts) Skolēnu formas 19./20 gs mijā (28.martā), tematiskā ekskursija Naudas vēsture Latvijā (29. marts).u.c. Informācija par lasījumu un tematisko ekskursiju pilnu programmu: www.history-museum.lv "

Izšņakarēju visu to lapu, - neredzu nekur informāciju par tādiem lasījumiem.


Lasu to buramo vārdu grāmatu. Pagaidām tur, cik es tā saprotu, pa lielākai tiesai ir atreferētas visādas 16-17.gs. Latvijā dokumentētās raganu prāvas. Cik var saprast, pieraksti veikti vāciski, bet autors tos atstāsta tulkojot, viņprāt svarīgāko (buramās formulas) - atstājis kā ir. Brīžiem neko nevar saprast, jo pierakstīts it kā latviski, bet vācu burtiem, vai rakstībā. Es pat nezinu, kā tādu rakstību sauc...
Vispār, tajā laikā briesmīgi bijis, lopi krituši, tiem vēderā čūskas bijušas, raža neaugusi, visādi matu tārpi, un asinskaites ļaudīm metušās, bērni dzumuši nedzīvi, vai ar aknām un plaušām uz āru, utt. Un pie vainas vinmēr bijis kāds kaimiņš, kas nelabi nolādējis, ne tā paskatījies, kaut kur kaut ko aizmirsi, pirms trim dienām, pirms gada, vai pirms septiņiem gadiem, vai trīspadsmit. Par sodu cilvēki dedzināti, pērti, siekstā likti. Viena zemniece apgalvo, ka viņai melnu gaili nokaut un 10 reizes lūgšanu nosakitīt ieteicis pats mācītājs. Vēl cita "... lūgusi arī mācītāju, lai tas 3 svētdienas no kanceles Dievu lūdz, ja viņa būtu burve, lai tas neļauj vairs citu gadu dzīvot, ko tas arī darījis. Nu jau esot trešais gads, un viņa vēl dzīvojot." Divi viens otru tā apber ar apvainojumiem, ka tiesai laikam beigās apnīk, liek vienam otru nopērt un viss.
1692. gads un kāds onkuls saka, ka ir vilkatis. Bet vilkači ir Dieva suņi. Burvji un velni visu svētību uz elli prom nesot, bet vilkači - nes atpakaļ. Ja viņi neatzagtu velnam svētību, tā pazustu pasaulei.

Kas man interesanti - par cimdiem. Minēts, ka kā atlīdzība zīlniekm par ārstēšanu citreiz doti pat līdz 20 cimdu pāri, kādam nabagam par kaitēšanu iedota nauda un 2 cimdu pāri, un vēl vienai Babi dots cimdu pāris uz ziedota aita viņas dievam.
It kā taču visi zinām, ka latviešiem tradīcija kāzās dāvināt viesiem cimdus. Tjipa, meita nemaz nevar iziet pie vīra, ja nav savi 200 - 300 cimdu paŗi noadīti.
Un te - cimdi doti kā atlīdzība par kaut ko.
VAI VARĒTU BŪT, KA CIMDI - SAVA VEIDA NAUDA??