Tas, par ko domāju, jo dzirdu/redzu
Nu jā, tajās pašās ziņās stāstīja par noslīkušo kuģi, un cilvēkiem. Un par to, ka Latvijā ir 4 helikopteri, bet piloti tikai 3. Un tajā naktī, 2 bija kaut kādās mācībās, bet viens aizlidojis uz Lietuvu pēc saremontēta helikoptera, un lidlauks ir tikai viens - Lielvārdē.
Ai, daudz jau tiem žurnālsitiem arī nevar ticēt, bet...
Jūs ziniet tādu valsti - Slovākija?? Nu ir tāda, tur, kaut kur, Slovākija, Slovēnija, jā kaut kāds bijušais soc. bloks, kaut kāda briesmīga valsts, bez maz vai Rumānija, kurā hosteļos zūd importa tūristi, un čigāni vēlarvien dzīvo taboros.
Tur pēc viena latviešu onkuļa, kuram, pastaigājoties pa vietējo dabas parku (tjipa mūsu Sigulda, tikai daba - kalnaināka), palika slikti ar sirdi (neapspriedīsim - kāpēc), helikopters bija pakaļ mazāk kā 15 minūšu laikā!! Un uz slimnīcu prom. Nemaz nerunājot par pieciem mediķiem - jauni, smaidīgi, vingri puiši, skriešus atskrēja "pa trasi", jo ar mašīnu tur neizbraukt (ne pa velti helikopters atlidoja), momentā sniedza pirmo palīdzību, sarediģēja to helikopteru, lai tas starp kokiem nekur neiesprūst, un vispār darbojās kā vienots vesels - veikli un aši, līdz viss bijs galā.
Ai, skumji kaut kā. Un ārā auksti, vējš pūš.
Bet, papētiet, vai Slovākijā šoziem ir sniegs - un droši brauciet slēpot. Kalni tur ir, trases tur ir, un serviss, un helikopteri. Tikai apdrošinieties.