šis laiks - pilsēta Rīga
Katru rītu uz darbu jāiet gar vienu no Rīgas "bezdarbnieku kantoriem". Pēdējā laikā tur katru rītu var novērot drūzmēšanos, pulcēšanos, un vispār. Pārsvarā tur grozās vīrieši ap 40-50 gadiem. Spocīgi. Un tik jocīgi, viņi grib to, kas man ir. Un es eju garām, un jūtos mazliet neērti.

Bet pie mums ir egle, un lielas zilas spuldzīšu bumbas kokos, tāpat kā pērn, un tas ir skaisti, un piespiež pacelt degunu mazliet augstāk par asfaltu. Ir tumšs, un logos sīd gaismas, un man patīk tajos skatīties, vienkārši tāpat, neko nedomājot, vienkārši piefiksēju - o, tādi aizkari, ir puķes, aizkaru nav, var redzēt tikai lustru. Bet spocīgas liekas veselas mājas, kas pērn vēl bija pilnas gaišiem logiem, bet šosezon melnē tumšiem logiem. Un tādas mājs pat manā īsajā maršrutā ir parādījušās gana daudz (ja jau es ievēroju), un ne jau jaunceltnes, bet normālas mājas. Un vēl spocīgāk liekas, kad kāds logs tādā mājā tomēr midžina dzeltenu elektrības gaismu.