par sestdienu
Pārāk lēni izkasījāmies, un vēl bija jāiet uz pastu, pēc jaunākajām paciņām, tāpēc Doma laukumā ieradāmies tikai tad, kad koris jau kāpa nost no skatuves. Nozīmītes nedabūjām, un "Jaunā Laika, Jaunās saimas" karodziņu pacēlām no zemes - samirkušu. Toties veselu stundu stāvējām lietū, vējā un salā, un parakstījāmies. "Man jau personīgi liekas, ka tas paraksts visā šajā jandāliņa ir daudz vērtīgāks, par dziedāšanu, un "atlaist saeimu!" aurēšanu.
Bet vispār, savā ziņā, ja tā... Man liekas, ka viena daļa to "politķu" un visu pārējē "slikto", ka viņi nemaz nav tādi sliktie. Teiksim Emsis, vai Staķe, vai Rivža. Varbūt neslikti cilvēciņi. Varbūt pat savā ziņā gudri. Vienkārši nevietā un nelaikā. Un kaut kāda iemesla dēļ, parasti jau labu nodomu dēļ (kaut vai personiski - materiālu), uzlekuši augstāk par savu dibenu (ieņēmuši augstu amatu), un vienkārši nevar, nevar noturēties līmenī. Un tad ir divas iespējas, vai nu nemitīgi justies vainīgiem, stresot, krist depresijā, vai arī "uzlikt visam mīksto", un dzīvot tik nost. Bet cilvēks ir tā iekārtots, ka vieglāk, protams, "uzlikt mīksto", un darboties tikai krīzes situācijās, visās pārējās vienkārši atviegloti uzelpojot. Un man tiešām žēl to "jauno", kas nāks vietā, jo viņi arī atkal mēģinās "uzlekt augstāk par savu dibenu", kaut arī labu motīvu vadīti. Manuprāt, ir nepieciešama jauna izglītība, kas "izaudzina" politiķus un ļoti augsta līmeņa vadītājus, jo dabiskie talanti, uz Latvijas diviem miljoniem iedzīvotāju, nu diez vai pat simts nolasīsies (un politikā neies). Bet izglītība... Eh, piedodiet...
Jāizstaigā "mums" tie četrdesmit gadi tuksnesī. Izstaigāsim, būs grūti, kliegsim uz debesīm, visu ko darīsim, bet debesu mannu tagad laikam sauc par Eiropas līdzekļiem. Nekas, būs grūti, toties vēsturē "ierakstīsimies". Tieši tāpēc - jo lielāks jandāliņš, jo labāk.