khem..
Neesmu ne vienu dienu gājusi bērnudārzā!!

Kad biju maza/jauna, mani vienmēr mazliet šausmināja zinātniskās fantastikas "nākotnes vīzijas", kurās bērnus audzināja nevis vecāki, bet - nu, speciāli cilvēki, kuriem tāds darbs - audzināt bērnus. Man liekas, ka tik ne tajā pašā "Saules pilsētā", kas vēsturiska zinātniskā fantastika, arī ir šāds pats bērnu audzināšanas modelis. Bet vai tad tā ir zinātniskā fantastika?? Ņifiga - tā ir realitāte. Sīkos stiepj uz bērnudārzu, un vecāki var rukāt sabiedrības (savā????) labā. Bet bērnus audzina speciāli cilvēki. Un vesels bars sīko nu tad tik vakarā tiek pie vecākiem, lai ietu gulēt. Mēdijos izskan viedoklis, ka vecākiem vairāk jāinteresējas par bērniem, bla bla bla. Ka vecāki ir atbildīgi par vērtībām, ko ieliek bērnos, vecākiem bērni ir jāaudzina... Kāds kontakts, ja dienas lielāko daļu jau no mazām dienām bērni pavada "sabiedrības" audzināšanā?? Acīmredzot pagaidām sīkos "neatņem" pavisam divu iemeslu dēļ: 1. Tas vēlarvien nav ekonomiski izdevīgi. 2. Ir tāda lieta kā mātes instinkts, ar kuru cīnīties būs visgrūtāk.