Filma
Sestdien ar draudzeni biju uz filmu "Sātans pradas brunčos". Man ļoti patika!! Otro reizi mūžā biju Plazā un tur ir daudz cilvēku, mīksts grīdas segums un diezgan neforšas toletes ar foršām izlietnēm. Un filma man patika. Tikai beigas ne. Beigas bija kā pasakā. Dzīvē jau tā negadās. Bet nu galu galā, mēs jau negājām uz dokumentālo kino. Pasakas ir un paliek pasakas. Un pēc filmas man šausmīgi, šausmīgi sagribējās uzpīpēt cigāru. Bet neko. Apspiedusi sevī šo velmi gāju uz mājām cīnīties ar šķērmo sajūtu iekšās, kas pilnīgi noteikti cēlās no kapučīno. Bet vakar nopirku jaunāko "Atelje" nummuru, un tur tik smuki visādi svārciņi iekšā.