Degunu urbinot
Bet cik viegli ir dzīvot tā, it kā to varētu darīt mūžīgi!!
Mani piemēram šausmina doma par kredītu uz 25 gadiem, jo neesmu pārliecināt, ka man vēl tik daudz priekša. Jebšu - pēc tam jau vienalga, lai pārējie tiek galā?? Bet kāda tad jēga TAGAD maksāt naudu??
Un mani mulsina runas par bērnu radīšanu, tad kad viņam varēs nodrošināt to, to un to (mīlestību ieskaitot). Bet ja nu es uz to laiku, kad viņš beigs vidusskolu, jau sen būšu sapuvusi?? Tad kāda jēga TAGAD uztraukties par to, kāds viņš būs pēc 20 gadiem.

Es neesmu normāla, ja?? Jo neplānoju savu dzīvi tālāk par nākošo nedēļas nogali??