par vīriešiem un sievietēm un kopā dzīvošanu
Vakar pļāpājām ar Pāvilu (dzīvokļa biedru) un viņš izteicās apmēram tā, ka ir sievietes, kas vismaz apgalvo, ka saprot vīriešus, bet viņš neesot sastapis vīriešus, kas saprastu sievietes. Un viņš to mēģināja pamatot ar vīriešu biezādainību. Necentos skaidrot viņam, ka mans viedoklis ir atšķirīgs, bet pasmējos pie sevis gan.
Ai, vispār pēdējā laikā, pēc darba nomaiņas un vēl dažu šai darba maiņai sekojušu izmaiņu dēļ, Pāvils kļuvis tik runīgs, ka gandrīz vai tracina mani. It sevišķi no rītiem, kad es vispār negribu runāt, bet gan savā nodabā fiksi, fiksi sagatavoties iešanai ārā no mājas, iedot Vīram mīļo un mazliet slepeno rīta buču, un laisties prom. Bet nu lai jau. Ar apakšīrniekiem vīriešiem jebkurā gadījumā ir vieglāk sadzīvot. Man - nekādu problēmu. Apakšīrneices meitenes nekad nav nodzīvojušas ilgāk par diviem mēnešiem, jo liekas, sadzīvot nebija viegli ne man, ne viņām. Pat mana labākā draudzene nodzīvoja tikai norunāto laiku - kamēr viņas māsa rakstīja diplomdarbu. Viņa gan, liekas, nesadzīvoja ar manu kaķi. Pareizāk sakot - kaķis viņu aizdzina. Un labi vien ir - mēs vēl tagad esam draudzenes.