mājas...
Dažkārt tā vakaros, kad jau ir iestājies neliels nogurums pēc dienas darbiem, ienākot iztīrītā virtuvē un pārlaižot roku pār spodrajām virsmām ir tik labi... Te ir tīrīts simtiem, tūkstošiem reižu!! Bet tagad ir labi... Tā nav apziņa - tas ir mans, nē!! Gluži otradi - lietas nāk un aiziet, bet es te dzīvoju!! Te ir manas mājas, jo es te strādāju, te ir labi!!
Un tad pēc vannas ieejot istabā, var apsēsties uz gultas, izbaudīt savu nogurumu un vakara mieru, pārlaist roku pār segu, - es pati to pirku... Un iegulties svaigā, tīrā gultas veļā - es pati to izšuvu un mazgāju... Tīrības, miera un svētvakara sajūta. Ne obligāti svētku. Viss man pieder, bet nekas nav mans... Un kad blakus noguļas mīļoties vīrietis ar savas miesas smaržu un siltumu, var iespiest degunu viņa plecā un labsajūtā nopūsties... Mājas ir Tev blakus!!