Pie visa vainīgs kapitālisms!! (bet īstenībā es esmu nozombēta)
Dzīvoja vīrietis un sieviete naturālā saimniecībā. Viss bija labi. Vīrietis strādāja vīriešu darbus, bet sieviete strādāja sieviešu darbus. Bez saimnieka - saimniecība paputēja. Bez saimnieces arī dzīves nekādas. Tas nekas, ka nebija tualetes papīra.
Pēc tam daži cilvēki uztaisīja rūpnīcas. Rūpnīcās bija nepieciešams darbaspēks. Vispirms rūpnīcās sāka strādāt vīrieši, jo tas bija vairāk vai mazāk vīriešu darbs. Bet bija nepieciešami vēl cilvēki, kas strādā, un tāpēc sāka nodarbināt sievietes un bērnus.
Pēc tam radās nepieciešamība pēc "Gudriem" strādniekiem, kas prot strādāt ne tikai ar rokām, bet arī ar galvu, bet arī īpaši nedomā. Un tad bērniem vairs nevajadzēja strādāt rūpnīcās, bet gan bija jāiet skolās (jau no 6 - 7 gadu vecuma!!), lai vēlāk viņi varētu strādāt. Bet sievietes bija tā nodarbinātas ar visām strādāšanas lietām, ka sāka domāt, ka nav nekādas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm un radās feministes, jo arī saimniecība tīri labi var iztikt bez saimnieka, vai saimnieces, ja nu kas.
Un tā visi cilvēki, gan sievietes, gan vīrieši gan bērni strādā „rūpnīcās”.

„Mīlestībai ar sestdienām un svētdienām nepietiek.” (trafarets Rīgā)