Atvaļinājums beidzies. Tā pa īstam.
Un tagad tiešām gribas atvaļinājumu.
Ja ļauts pasapņot, tad es labprāt sapņotu par atvaļinājumu, pirms kura izlasīta kāda grāmata par kādu svešu, bet reāli dzīvojušu cilvēku, un aizbraukt tur, kur viņš ir dzīvījis, un paluņoties tur dīki un bez piedzīvojumiem. Gulēt vidējas klases viesniciņās un brokastot kafejnīcās kaut kur Romā, Venēcijā vai Parīzē. Un neuztraukties par naudu un mājupceļu.