Man bija 11 gadu, kad vienā no tuvējiem dīķiem atradu avotu. Avots plūda nevis no krasta uz dīķi, bet no dīķa smilšainā dibena - tas izskatījās tā, ka smiltis kādā vietā nemitīgi virmo, kā vārīdamās. Nekad agrāk es nebiju tādu skatu redzējis, man likās, ka esmu atradis ko unikālu, un noteikti to pastāstīšu ģeogrāfijas skolotājai.

Skolotājai es nepastāstīju, tētis man paskaidroja, ka tās virmojošās smiltis ir vienkārši avots, kas ieplūst dīķī.