Dark side
Vienmēr esmu jutusies ļoti nepatīkami, kad cilvēks, kas līdz tam bijis ļoti jauks, pēkšņi kļūst rupjš. Tas kaut kā iesit pa galvu un, kas ļaunākais, liek man justies stulbai. Galu galā, kā es tik ilgi varēju nepamanīt to, cik viņš patiesībā ir riebīgs? Vēlāk liekas, ka tas bijis acīmredzams.

Bet varbūt tā gluži nav? Varbūt es meklēju attaisnojumus, bet pēc pieredzes man izveidojusies pārliecība, ka visbiežāk cilvēki kļūst riebīgi, ja viņiem ir kauns. Viņi ir izdarījuši kaut ko tādu, ko paši tagad nožēlo (piemēram, atklājuši kādu noslēpumu, pielaiduši otru pārāk tuvu klāt utt.), un jūt dusmas pret to, kurš kļuvis par šī notikuma liecinieku. Un tas izpaužas kā rupjas, aizskarošas piezīmes, vēlme aizskart, pazemot un ievainot to, kura acīs esi, pēc savām domām, zaudējis savu līdzšinējo stāju.

Kaut gan, ja tā padomā, tas diez vai ir attaisnojums.