Ironija
Naktī, kad drebinādamās stāvēju uz ielas un lūkojos uz jaukajiem ugunsdzēsēju puišiem, es sapratu, kāds ir vislielākais trūkums dzīvošanai mājā ar kaimiņu, kurš regulāri piedzeras un aizmieg ar cigareti mutē: nevaru pēc dušas staigāt pa dzīvokli, ietinusies dvielī, jo jebkurā mirklī pie durvīm var dauzīties laipnie onkuļi no lielās, sarkanās mašīnas.

Laikam jau viss, kas atkārtojas biežāk nekā vienu reizi, zaudē savu dramatisko asumu.