Weird
Vakar pastaigājos pa Nacionālo bibliotēku, juzdamās kā pasaku valstībā nonākusi. Tās skaistās, iestiklotās durvis, aiz kurām slēpjas tumšs, drūms gaitenis. Vecas kāpnes, kas ved uz gaišu, datoriem piebāztu reģistrācijas telpu. Un pēc tam jau beidzas jebkādi centieni uzklāt kaut kādu slēpjošu burvestību. Tās pašas vecās sienas, nobružātās dēlu grīdas, kas skaļi čīkst, lasītavas ar vienu mazu galdiņu un četriem krēsliem, kopētava, kurā saspiedušies drūmi cilvēki ar milzīgām grāmatu kaudzēm rokās, bet tam visam pāri - ne ar ko nesajaucamā tualetes smaka.

Un pēc tam grāmatas lapa man iegrieza pirkstā, un es no turienes izgāju asiņodama.