Kulta figūra ([info]melora) rakstīja,
@ 2004-11-28 19:13:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:sasodīts

Doma, ko reiz jau izvirzīja Andux
Cilvēki pārāk daudz nodarbojas ar monologiem. Nav komunikācijas. Cilvēki pārāk bieži runā runāšanas pēc, runā, lai kaut ko izlaistu laukā no sevis, lai kaut ko teiktu, nevis pateiktu. Un rezultātā parādās dzīvošana stikla kastēs. Visiem apkārt ir stikls, caur kuru viņi ir redzami, bet ne dzirdami. No tā arī rodas visas šīs problēmas un pārpratumi - "tu mani nesaproti", "tu manī neklausies", "tu mani nedzirdi". Jā, citi tevi nedzird. Pirmkārt, tāpēc, ka tu runā nevis viņiem, bet pats sev. Otrkārt, tāpēc, ka viņi negrib dzirdēt, kā tu runā. Viņi grib dzirdēt paši savu balsi.

Kur ir dialogi, cilvēki? Kur palikušas sarunas?



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]lone_wolf
2004-11-28 21:36 (saite)
ai, tu mani nesaprati! :D

bet jebkurā gadījumā vaina jau ir pašā cilvēkā. jautājums ir par to vai tu tiešām gribi kaut ko pateikt, jeb tikai pārtraukt klusuma brīdi vai arī vienkārši nodarboties ar ekshibicionismu, demonstrējot visiem cik tu esi lielisks un īpašs. un vai tu tiešām pats gribi klausīties, ko saka otrs. un ir jau patiesība, ka otra cilvēka teiktais mūs interesē vienīgi tad, ja tas kādā mērā atspoguļo mūsu pašu žļembātās domas. pretējā gadījumā tiešām iznāk vien tāds atejā izbļauts monologs.
ai, nezinu. esmu šodien stulbs un pārdozējis Grebenšikovu.
labāk beidz puņķus pa sienu smērēt, atrodi un paklausies šo dziesmu:http://www.planetaquarium.com/discography/songs/tema_dlya_533.html

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?