Literatūra
Pieķēru sevi pie domas, ka mūsdienu grāmatas ir pārāk skaistas. Glīti, krāsaini vāki, labas kvalitātes papīrs, lieli burti, lielas atstarpes, kas liek pat visīsākajam stāstam izmēru ziņā sacensties ar Bībeli. Bildes, ne grāmatas.

Rodas tāda sajūta, ka tās ir domātas vienreizējai paviršai pāršķirstīšanai un nolikšanai viesistabas grāmatplauktā. Viens plaukts zaļajām, otrs - sarkanajām, trešais - dzeltenajām grāmatām. Un nedrīkst aizmirst tās saskaņot ar mēbelēm, protams.

Un es vēl joprojām riebumā saraujos, atceroties nesen ieraudzīto "Ilustrētās klasikas" izdevumu. Lasīt Dimā "Trīs musketierus" apcirptā, saīsinātā un līdz nelabumam vienkāršotā veidā - tā jau ir zaimošana.