ēēē, man tas pazuda pēc tam, kad pēc trešās panikas lēkmes noraudājusies stāvēju darba tualetē, skatījos spogulī, konstatēju, ka šo cilvēku nepazīstu, VISPĀR neko nezinu par šo cilvēku, bet man ir baigas aizdomas, ka šis cilvēks tūlīt pēc iziešanas no tualetes var izdarīt jebko (un būtu diezgan bīstami, ja šis cilvēks tuvotos virtuves nažiem, bet then again nav jau tā, ka es varētu viņu kontrolēt) un tad kāda balss manā galvā teica "viss, kas ir sadalīts, ies bojā", un es atpazinu to kā Budas citātu un nodomāju, pofig, lai jau iet pie tiem nažiem, būs interesanti paskatīties, kas nu būs (bet reāli vnk aizgāja uzpīpēt, it kā nekas nebūtu noticis).

A kas, kāpēc jautā? :)

(ja nop., ar kādu pusgadu teorētiski varētu rēķināties, tev varbūt būs īzijāk, jo cilvēki pamatā sagaida, ka es tevi pieskatīšu/izlamāšu/utt, līdz ar to tev jādīlo ar vienu cilvēku, kuru tu daudzmaz pazīsti, nevis ar daudziem nesaprotamiem murmuļiem, kas runā tev nezināmos terminos un tu kautrējies prasīt, kas tas tāds)