Man vairs neliek mieru tā doma par peldi. tagad jāatrod tikai vieta, jo gribu paspēt pirms jaunā gada. sava veida attīrīšanās.

vakardien izbrauciens izdevās ļoti interesants. ap vieniem naktī izkustējāmies no mājām, un devāmies uz to vietu, kur dienu iepriekš apstājāmies. ārā bija sācis uzdarboties saliņš. kad pabraucām tālāk, secinājām, ka esam nonākuši krustcelēs. Puikas pieņēma manu ierosinājumu doties pa šķietami garāko ceļu uz priekšu, jo vienmēr jau var aizbraukt atpakaļ. Sapratām, ka esam jau nonākuši poligonā, taču gribējās braukt uz priekšu un redzēt cik tālu tas aizvedīs. varēja redzēt, ka kaut kad sen atpakaļ tas ir lietots, jo palikušas iebrauktas pēdas, bet tagad tikai liecība par zaķu cilpošanu. pabraukt varēja ar lielām mokām, jo nemitīgi stigām iekšā, bet šur tur uz lieliem ledus plankumiem vismaz varējā ieskrieties. tā braucām kādus pāris kilometrus, un rezultātā attapāmies jau lidlauka teritorijā. atpakaļ braukt vairs nu nemaz negribējās un es ņēmu savus vārdus atpakaļ par to. bet kaut kur priekšā gaidīja lidostas teritorijas apsardze. vienreiz vasarā es jau tur biju nemanot iemaldījusies un pa kluso tur safotogrāfējusi. šoreiz šāda veiksme nespīdēja, jo pie pašiem vārtiem noteikti sēdēja apsargs. tā nu mēs tomēr velojām uz priekšu, bet kādus 50 m no vārtiem pamanīju grāvi, kur varēja izlīst pa apakšu zem dzeloņstieplēm. tā nu mēs izvilkām cauri savus velo tur. pārmetām pāri otram grāvim, kur garām gāja ceļš. gluži kā spiegu filmās. izbraucām uz kāda cita vientuļa ceļa, bet vēlāk tomēr tas izveda uz pazīstamām vietām.
vakarnakt ļoti gribējās kameru, lai uzņemtu braucienu.

vēlāk braucot pa kādu apledojušu ceļu es kārtīgi ieminos, jo gribēju paslidināties, bet tā vietā, lai nospiestu aizmugurējās bremzes, nejauši pielietoju priekšējās, rezultāts bija krietns lidojusms uz briekšu. tā kā abi puikas brauca man aizmugurē, viņi izrādi izbaudīja pilnvērtīgi. gulēju un smējos par savu veiklo tizlumu, tagad kājas rotā zilumi.

iekšā nemiers, bet pagaidām nav nekādu ideju, kā to dabūt nost. laikam jāģerbj kājās snovbikses un jābrauc ar riteni tālāk pa to ceļu, kur vakar griezāmies riņķī. izskatījās, ka tā taciņa varētu izvest uz kaut ko interesantu.
 tā jau gan ir - pierodot, ka katru dienu tev ir fiziskās aktivitātes, bet, kad pēkšņi nekas tāds netiek ieplānot, dienas beigās sākās gandrīz vai narkomānam cienīgas lomkas pēc kārtējās devas.

Kā jūs domājiet - vai ir iespējams reanimēt draudzību?

man bija ļoti, ļoti jauki Ziemassvētki, laikam pat varētu teikt, ka paši labākie un nekomerciālākie. nekāda dāvana pirkšanas drudža un skriešanas. tikai patīkami pavadits laiks kopistiski veidojot, griežot, līmējot un zīmējot kartiņas saviem mīļajiem. vēl divas nav atdotas.
Iemācījos gatavot piparkūkām glazūru un pat ļoti jauki izrotāt piparkūciņas. šo svētku moto - D.I.Y!
( pēc bildēm lūkot šeit )

        pēdējās dienas izceļas ar lielumlielu aktivitāti, bet jāpiebilst, ka tikai pa naktīm, jo mans režīms apgriezies kājām gaisā - pa dienu guļu, bet pa nakti trakoju. pēdējā reizē uz kalna milzīgs progress, laikam palīdzēja vilkšānās striķī ar dēli aiz mašīnas. vakar toties izdomājām, ka jābrauc šķelt tumsa ar riteņiem un slidināties pa apledojušiem zemes ceļiem.
        šovakar arī jāizdomā kaut kas labs, kam nav vajadzīgi materiāli līdzekļi, jo naudas, protams, nav. bezdarbnieku dzīve - daudz brīva laika, taču izklaides iespējas ierobežotas :)
       

žel to cilvēku, kas kopē vai arī tik ļoti cenšas līdzināties kādam, ka no paša vairs nepaliek pāri nekas. aizmirs, pazaudē sevi.

šodien otro reiz braucu ar snovu aiz mašīnas, nu jau sanāk visādi manevri. atkal tika terorizēts kāds meža ceļš. mežs visskaistākais ir ziemā, kad klāts ar sniega silto sedzeni, bet tikko pabeidzām ar rakari taisīt Ziemassvētku apsveikumus. patiesībā izdevās ļoti skaisti :)

Tētis tikko atveda man uz dzīvokli eglīti un tagad viss piepildīts ar sveķu un skuju aromātu. bet Končai lielie prieki un brīnumi, skraida apkārt, lodā zem zariem un veic piruetēm cienīgus lēcienus zem eglītes. kamēr vēl nav iestutēta kājā, nesatraucos, bet man pat bail iedomāties, ko mana ronja laupītāju meita darīs, kad eglīte tiks izrotāta. šodien miera nav ne mirkli! skrien pakaļ un lec virsū, lai kur arī ietu, aiz katra stūra jau ir konča, kura ir gatava pārsteiguma uzbrukumam, bet traukus mazgājot sīkais rakaris nemitīgi ķeksēja lupatiņu man ārā no rokām un slaukot galdu pamanījās būt tieši tur, kur plānojās būt nākamais rokas vēziens. neskatoties uz kārtīgo un pat nedaudz kaitinošo rīta noņemšanos, tīrīšanas darbi ir pabeigti.
ārā smalkiem jo smalkiem graudiņiem krīt sniegs. no rīta paverot aizkaru biju patiesi pārsteigta, jo vakarnakt gulēt ejot vēl lija, bet rīts sagaidīja ar plānu kārtiņu baltā brīnuma.

Lai jums jauka pēdējā pirmsvētku darba diena.

ārā ļoti skaisti snieg

rīt jāņem plēve un jābrauc šļūkšanas vietas meklēt :D

šķiet, ka veselu mūžību neesmu nekur bijusi. Dienas un naktis saplūdušas vienā veselumā, pavadītas sēžot krēslā, bležot datora ekrānā un  mācoties (mocoties). Ik pa laikam lamājoties uz sevi, ka atkal, muļķe, visu uz pēdējo brīdi atstājusi. Patīk kalnus gāzt? nu tad ņem un gāz! pa starpu tam visam kafija un ūdenspīpe.
 "Tu esi talantīga, žēl, ka visu dari pēdējā brīdī". nu par to talantīgumu gan nezinu. Haļavščica un nekas vairāk.

nosūtīju engine veselu kaudzi ar pozitīvu mūziku, lai viņa ar priecājās :D

ja emo spēlētu arfu, viņiem būtu vieglāk ar vēnu graizīšanu. žilete nav jāmeklē.

izdomāju, ka man virtuvē būs viena siena ar kivi pusītēm. vēl tikai vajag patrennēties ar krāsu pistoli strādāt. būs, ko noņemties. bērnībā uz kivi nespēju pat paskatīties, šķita kaut kas pretīgs un indīgs, bet tad reiz pie draudzenes pagaršoju gabaliņu, kas bija uzlikts uz kūkas, iegaršojās. kivi ir viens no skaistākajiem augļiem. to pašu varētu vēl teikt par granātābolu.
lūk šādas pusītes man būs uz sienas :)





p.s. šodien foto diena

esmu šodien oldschool mūzikas ierauta. jo vecāks gabals, jo vairāk patīk. un tas ritms neļauj nosēdēt mierā itin nemaz. i got the fever.
un billy idol ar savu "i am dancing with myself" piedod vēlmi kustēt visām ķermeņa daļām.

Kad Apollo misijas astronauts Nīls Ārmstrongs pirmoreiz uzkāpa uz Mēness, viņš ne tikai izteica savu slaveno frāzi "Viens mazs cilvēka solis - milzīgs solis cilvēcei", bet tam sekoja arī citi komentāri. Tieši pirms Ārmstrongs atgriezās kuģī, viņš mīklaini piebilda:





"Labu veiksmi, Mr Gorskij."





Daudzi cilvēki NASA domāja, ka šī piezīme attiecas uz kādu padomju kolēģi. Tomēr, pārbaudot gan padomju, gan amerikāņu astronautu sarakstus, tāds Gorskijs nekur neatradās. Gadu gaitā daudzi cilvēki jautāja Ārmstrongam, ko nozīmēja šis izteiciens, bet Ārmstrongs vienmēr tikai smaidīja. 1995. gada 5. jūlijā Tampā, Floridas štatā, Ārmstrongam atbildot uz žurnālistu jautājumiem pēc kādas savas runas, kāds reportieris atkal pieminēja 26 gadus veco jautājumu. Tā kā Mr Gorskijs bija nomiris, Ārmstrongs nolēma, ka viņš beidzot var atbildēt: "Kad es biju vēl bērns, es kādu dienu kopā ar draugu mājas pagalmā spēlēju beisbolu. Vienreiz bumbiņa nokrita zem mūsu kaimiņu loga. Mani kaimiņi bija Misters un Misis Gorskiji. Kad es pieliecos, lai paceltu bumbu, es dzirdēju kā Misis Gorskija kliedz uz savu vīru: "Orālais sekss! Tu gribi orālo seksu?! Tu dabūsi orālo seksu, kad kaimiņu sīkais pa Mēnesi staigās!"

laikam ticība ideāliem mūsdienās ir ekstremāli reta parādība, kur nu vēl, ja tas saistīt ar cilvēkiem. katram kāda vaina, un, jo perfektāks kāds šķiet, jo lielāka neticība un vēlme ieraudzīt to skabargu otra acī.

redzēju reklāmu, ka izdota "dejo ar zvaigzni" grāmata. esot sen gaidīta.
hmm. diez, kurš tad gaidīja un kuram kaut kas tāds ir vajadzīgs.

šis teikums apbur :D
"jā, pārējo laiku es staigāju pupus nosaitējusi ar marli"
(c)
neoplasm