esmu dziļi ierakusies cibas dzīlēs, tā vietā, lai ieraktos daudz nepieciešamākās lietās.

this is our decision to live fast and die young

http://www.youtube.com/watch?v=XVnRzEjpUmE

laikam beidzot jāiet gulēt. acis jau šķības skatoties visu nakti datora ekrānā un prāts jau šķobās domājot par t. s. netradicionālo reklāmas projektu, ko vajag izstrādāt uzņēmumam, kurš nodarbojas ar ceļu būves un celtniecības tehnikas nomu. protams, teorētiski. un vēl TIK daudz kafijas, energy drink (ilgi nebiju lietojusi) un kakao.

p.s. Labrīt tiem cibiņiem, kas jau mostās un droši vien pukojas par pirmdienas rītu.

nē, es neesmu gudriniece, tikai cīnītāja.

kad beidzot izdosies atrast darbu un nebūs jāsēž vairs uz kartupeļiem un rīsiem, tad noteikti atradīšu laiku, lai apmeklētu jogas nodarbības  Nike rockstar workout (vakar guvu nelielu ieskatu - daudz pozitīvas enerģijas un kārtīgas izlādēšanās). pietrūkst aktīvu deju teniņu.

iesaku noskatīties!
http://www.youtube.com/watch?v=Jag7oTemldY&eurl=


p.s. TRAKTOR!!
and i milk my cows

šodien tiku pie ļoti, ļoti skaistām vilnas zeķītēm. nākotnē ir plāns iemācīties adīt, lai vecumdienās savus mazbērnus varētu apdāvināt ar tik jaukām un siltām dāvanām. Kādreiz ļoti labi veicās tamborēšana, biju iegājusi tik lielā azartā, ka tamborēts tika pilnīgi viss - somas, maki, svārki, cimdiņi, dažādas greznumlietiņas. katram tika kaut kas jauks. bet adīšana gan neveicās, pirmākt jau zeķēm papēdīši, bet cimdus nemācēju pabeigt. rezultātā savai vecmāmiņai uz dzimšanas dienu reiz uzdāvināju tikai vienu zeķīti apsolot, ka otra būs uz Ziemassvētkiem. diemžēl solījumu neizdevās turēt. tā nu vēl arvien viņai mājās ir viena vilnas zeķīte, kad iemācīšos, uzadīšu arī otru. domāju, ka viņai būs liels pārsteigums ar vairāku gadu nokavēšanos, saņemt otru pusi.

Kamēr citi cepas es vakar uzstādīju savu personīgo rekordu - 3 h dejošana un pēc tam 2 h sporta zālē, kur 40 min tika veltītas ātram skrējienam. Un tas viss nonstop. šodien nedaudz jūtamas sekas, bet patīkami.

"ne jau visi Baltijā ir tik stulbi, kā latvieši" [..]
(c) Ivars Ijabs

keep on killing it..

pienācis laiks paslidot! mani zābaciņi tam ir, kā radīti. nemitīgi slīd kājas un nākas taisīt visādus tiltiņus un citus akrobātiskus trikus, apkārtējiem noteikti ir ļoti jautri to visu vērojot.
tomēr man tik un tā visvairāk patīk būt ziemā!! sniedziņš Jelgavā gurkst zem kājām.

janvāris. tā ir māksla- jebkurā kompānijā justies neiederīgi.
februāris. vilciens.
marts. kādreiz gribētos krēslu no visa spēka iemest logā vai spogulī, lai izšķīst, lai katras gabaliņš aizlido uz savu pus, pēc tam sēdēt uz grīdas lausku ielenkumā ar tējas krūzi rokā.
aprīlis. Vakar vakarā kārtējo reizi secināju, ka ritenis jeb velosipēds ir lieliskākais un ērtākais pārvietošanās līdzeklis.
maijs. gribētu, lai manas sajūtas un emocijas būtu beidzot kaut cik patstāvīgas un nemainīgas.
jūnijs. šodien ĻOTI spēcīgi jūtu laivu brauciena un pavasara viltīgās saulītes ietekmes sekas.
jūlijs. pārlaimes sajūta no nekā!
augusts. Nedēļas nogale tika pavadīta kaimiņvalsts Lietuvas robežās, ar galvenajiem mērķiem - Palangu un Klaipēdu.
septembris.  Nē, nu tas jau ir par traku!
oktobris. šis Aleksandra Mariničeva darbs no viņa zemūdens pasaules fotogrāfiju izstādes galerijā centrs, man vakar atgādināja manu mākslas skolas diplomdarbu - acīm neredzamais, ticamais.
novembris.  ko ir grūtāk atzīt - ka esi neglābjami slims, vai vesels.
decembris. šodien pirmo reizi cepu picu un tā izdevās patiesi ļoti, ļoti garšīga, ar vistas gaļu, šampinjoniem, ananāsiem, persikiem un daudz, daudz siera.


p.s. atklājās visai spēcīgs sajūtu koktēlis.

people are strange, when you are stranger

(c) the doors

ēdot piparkūkas šodien aizrunājāmies par bērnības bailēm, jo atcerējos, ka man bija bail ēst piparkūkas un kost pušu lazdu riekstus, domājot, ka tā varu pazaudēt zobus, tāpēc nošiem gardumiem agrāk izvairījos. rakarim esot bijis bail tikai no loga, kas atradies starp kāpnēm, kuras vedušas lejā uz pagrabu, jo reiz naktī kāpdams lejā nez kāpēc pavēris aizkaru, kas sedza logu un tur ieraudzījis pretī divas spīdīgas acis. izrādījies kaķis, taču bailes vēl ilgi mocījušas. Savukārt es baidījos no loga, kas bija tualetē, kurš vienmēr bija pusvirus, jo nevarēja līdz galam aizstaisīt, tāpēc tā krampītis bija satīts ar drātīm un piesiets pie krampja cilpas. man naktīs bija nezēlīgi bail iet uz tualeti, jo paildus visam tā atradās lauku māju pirmajā gaitenī un tas lodziņš vējā vienmēr dauzījās. parasti no turienes ārā skrēju mežonīgā ātrumā.

iespējams šodien pie manis ciemosies japāņu puisis Hiroshi, kurš ceļo ar velo no Londonas uz Japānu. Puisim dažas ķibeles notikušas ar pašu velosipēdu. domāju, ka būs interesants vakars :)

ārā snieg!!
nekas, absolūti nekas šobrīd nevar būt skaistāks par to.

       3 stundas ar velo pa lietu, neceļiem un dubļiem. rezultātā manai gaiši zilajai virsjakai krāsa ir nenosakāma. pēc brauciena, lai noskalotu kādus desmit kg dubļu, peldinājām savus velo Lielupē.
       Lai gan uz Tērveti neaizbraucām, jo pēc vakardienas angļu filmu vakara šodien visi pamodāmies tikai vienos pa dienu, bet improvizācija arī bija patiešām lieliska. mums gan tika draudēts ar iespējamo sodu par atrašanos privātā teritorijā. dīvaini, bet nekādas zīmes neredzējām.




( interesentiem bildes )

lūk, kas izrādījās, kad izpildīju draugiem.lv 4 dimensiju testu:

Drošsirdis

 Krāsa: sarkana
 Stihija: uguns
 Dzīves teiciens: “Redzēt - nozīmē zināt; gribēt - nozīmē varēt; uzdrošināties - nozīmē dabūt.“/A. de Mišē/

jā, bet pats galvenais, lai uzzinātu, ko vairāk, jāmaksā 0.45 santīmi.
dēm, ko tik vēl neizdomās.

ir cilvēki, kas mistiskā veidā jau ar pirmo mirkli iemanto manas simpātijas. racionālu izskaidrojumu tam nav, bet iepazīstot tuvāk, protams, daži atsijājas, tācu palicēji ir uz mūžu. tas nenozīmē, ka mūžīgi saglabājas kontakts, bet gan atmiņās, domās šie cilvēki paliek kā labākie, pozitīvākie, foršākie, skaistākie. iemantojot manu protekcionismu, jo neviens nedrīks apgalvot pretējo.

iemācījos uzspiest lūpas uz lūpām
brīnumam ticot
un negribot it nekā sev