dievinu šos laikapstākļus. paspēju gan pirmo reizi šoziem kārtīgi izpikoties, gan tik pat pamatīgi arī novelties, tādējādi iegūstot kārtējo makten lielo zilumu. tizlums mūžam dzīvs.
man parasti iemīlēšanās notiek rudenī. rudens sākas ar dadzsološām krāsām, vieglu vēju un pēdējā laikā arī ģeoralliju. Tad rudens sāk dot daudz vairāk slapja laika un arī auksta vēja un cilvēks ar siltu tējas krūzi rokās sāk arvien vairāk domāt par visādiem eksistenciāliem jautājumiem, par dzīvi par draugiem... un nemaz nepamana kā ir iemīlējies. Ziemai pienākot jābūt jau iemīlējušamies kādā.