dievinu šos laikapstākļus. paspēju gan pirmo reizi šoziem kārtīgi izpikoties, gan tik pat pamatīgi arī novelties, tādējādi iegūstot kārtējo makten lielo zilumu. tizlums mūžam dzīvs.
5 jau pabakstīja | pabakstīt
stopkadrs -
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
miiljo_stundinj on 24. Novembris 2008 - 10:23nesaki, lūdzu, "šoziem" man vēl ir rudens, nevajag atņemt man to priciņu, es taču nestāstu cik ātri viņš nokusīs...
melodija on 24. Novembris 2008 - 13:27kāpēc tad tā?
atceros kā mēs vienu ziemu ar Tevi un engine sarīkojām lielo piku kauju parkā pretī autoostai. tad gan Tev iebildumi pret sniegu un ziemu nebij :)
atceros kā mēs vienu ziemu ar Tevi un engine sarīkojām lielo piku kauju parkā pretī autoostai. tad gan Tev iebildumi pret sniegu un ziemu nebij :)
miiljo_stundinj on 24. Novembris 2008 - 14:01man nekas nav pretī pret ziemu, bet vēl ne. Es neesmu tik duad zpaspējusi izdarīt, galvenais es neesmu paspējusi iemīlēties
melodija on 24. Novembris 2008 - 14:17jā, manuprāt, ziemai iemīlēšanās piestāv daudz labāk nekā pavasarim. var mulsi piespiesties viens otram tuvāk vai sildīt otram rociņas, jo auksts. sniega kristāliskais mirdzums un visur sadegtās gaismiņas rada pasakainu noskaņu. :)
miiljo_stundinj on 24. Novembris 2008 - 14:30man parasti iemīlēšanās notiek rudenī. rudens sākas ar dadzsološām krāsām, vieglu vēju un pēdējā laikā arī ģeoralliju. Tad rudens sāk dot daudz vairāk slapja laika un arī auksta vēja un cilvēks ar siltu tējas krūzi rokās sāk arvien vairāk domāt par visādiem eksistenciāliem jautājumiem, par dzīvi par draugiem... un nemaz nepamana kā ir iemīlējies. Ziemai pienākot jābūt jau iemīlējušamies kādā.