trīsvienība, par kuras svētību/svētumu varētu strīdēties

vēl pirms ķerties pie mīklas tu parasti zini, kādēļ tajā visā iesaisties. nu tur, gribi bageti, vai mazas bulciņas. cepot to, ko, neatkarīgi no paveida, var nosaukt par baltmaizi, atšķirības sākas pēc tam, kad mīkla ir iejaukta. kā jau rakstīju iepriekš, ja ir vēlme pēc piedevām, šajā brīdī iejauc tās. citrona mizu citronmaizēm, timiānu un kaltētus tomātus itāliskai noskaņai vai piparus.

šoreiz es runāšu par trīs izstrādājumiem. kā jau minēju iepriekš, ņēmu dubulto produktu daudzumu un taisīju mīklu no kilograma miltu. uzreiz pēc t.s. izmīcīšanas sadalīju uz pusēm un pusē iejaucu citrona mizas. izveidoju divus kukulīšus un noliku tos abus rūgt katru savā traukā zem dvieļa.

fugass ir diezgan plāna un izskata ziņā ļoti izteiksmīga, viegli pagatavojama, kraukšķīga maize.

mīklas porcija pēc tam, kad tā ir palielinājusies 2kārt, uzmanīgi tiek izņemta no trauka uz ar miltiem pārbērtas virsmas. ar šo mīklu jārīkojas ļoti maigi, jo vēlāk to uzreiz liks krāsnī, bez atpūšanās.

maigi rīkojoties, izstaipa/izspaida no mīklas aptuvenu četrstūri. sadala to divās daļās, bet katru daļu vēl trīs četrstūros. dāsni pārber ar miltiem (var izmantot kukurūzas).
četrstūrī iegriež līniju pa diagonāli no viena stūra līdz otram (diezgan tuvu malām, tomēr līdz galam negriežot) un vēl 2-3 griezumus katrā malā, pa dioganāli pret pamatgriezumu. četrstūri izkārto tā, lai caurumi ir diezgan prāvi.


vēl negatavus fugasus pārliek uz cepešpannas


un sūta krāsnī uz ~ 12 minūtēm 180-200 grādu karstumā.


kad tie izcepušies zeltaini brūni, tos ņem ārā un atdzesē


mazmaizītes
mīklas porciju izliek uz ar miltiem apbērtas darba virsmas un ar nazi sadala piecās līdzīgās daļās.


katru daļu izrullē desiņā un dala uz pusēm.


bet katru pusi sagriež vēl 3 daļās. sanāk ap 30 gabaliņiem.


no katra gabaliņa izveido mazu kukulīti, kā ir aprakstīts iepriekšējā ierakstā (malas no vidus uz iekšu)


un mazliet paripina rokās, lai nogludinās šuves un nelīdzenumi


un tad kārto tos uz ieeļļotas cepapmannas zināmā atstatumā vienu no otra, lai vēlāk īpaši nesalīp*

*bildē redzamie attālumi izrādījās par mazu, mazlietiņ beigās tomēr salipa, to varēs redzēt zemāk. toties visi salīda vienā pannā

kukulīšus apsedz ar dvieli un ļauj atpūsties 15 minūtes, lai pēc tam ar miltos iemērktu pirkstu vai koka karotes otro galu veidotu iedobumus un liktu tajos to, ko sirds kārojas, piemēram olīves


vai garšīgu tomātu mērci*

*šeit var izdomāt visu ko. sieru, riekstus, ievārījumu un tā līdz bezgalībai

ļaujiet atpūsties zem dvieļa vēl 45 minūtes un tad cepiet ~10 minūtes līdz 220 grādiem sakarsētā krāsnī. kad gatavi, ņem ārā, liek atdzist un ēd/pasniedz, kamēr vēl silti (īpaši ja nekur nav jānes) :)


citronmaizes
šī ir tā daļa, kurā noder mīkla ar citronmizu :)

mīklu, kas izlikta uz ar miltiem apbērtas virsmas sadala 8-9 daļās.

dvieli apber ar miltiem


no katras daļas izveido jau aprakstīto kukulīti un liek atpūsties 5 minūtes uz dvieļa, apsedzot ar vēl vienu dvieli.

no katra kukulīša veido klaipiņu.

par klaipiņiem
uzspiež uz kukulīša ar plaukstas pamatni, izveidojot tādējādi nelīdzenu ovālu. augšējo garo ovāla malu loka uz vidu un nospiež ar pirkstiem, lai pielīp. tāpat rīkojas ar apakšējo ovāla malu. bet tad pārloka izveidojušos figūru uz pusēm un atkal aizlipina.
paripina to pa virsmu lai nogludinātu šuves un piedotu formu un nospicina galus.


kārto klaipiņus uz dvieļa pa diviem rindā, gar īso dvieļa malu, starp rindām veidojot vairākus cm augstu valnīti (lai pieaugot izmēros tie nesaliptu), aptuveni šādi (iegriezumiem gan jāparādās vēlāk)


apsedz ar dvieli un atstāj atpūsties.

pēc stundas ar ļoti asu nazi (visefektīvākā ir žilete) veic ātrus iegriezumus. vienu garenisku un tad vairākus katrā pusē, kas ir diagonāli attiecībā pret centrālajo līniju.
klaipiņus uzmanīgi pārceļ uz cepampannas


un cep 220 grādos līdz garoziņa kļūst zeltaina ap 10 minūtēm


manā gadījumā daudzumi bija savādāki. no citronmīklas cepu 4-5 citronmaizes un 3 fugasus, bet no pārējā mazmaizītes.

par maizes cepšanu kā tādu. atkārtoju, ka pareizāk ir ar speciālas lāpstas vai plānas pannas palīdzību ieslidināt maizes (atskaitot mazmaizītes) uz sakaitētas virsmas, kas tik ātri neatdziest (akmens vai biezāka panna). Bet, ja nav iespējas ko tādu ierīkot, ir labi tāpat.

vēl viena lieta, ko iepriekš neesmu minējusi. īsi pirms liek maizes izstrādājumus, kraukšķīgākas un smukākas garoziņas iegūšanai var apsmidzināt plīti ar ūdeni. es šādā veidā sabeidzu savu krāsni. citreiz, kad man būs cita krāsns, gadījumos, kad izmantošu šo apsmidzināšanu, uz plīts stikla novietošu kādu metālisku plāksni vai ko līdzīgu. sakaitēts stikls nav paredzēts istabas temperatūras ūdens nokļušanai uz tā virsmas.

[upd] es sāku rakstīt šo pirms 2 stundām (tagad ir pusviens) un rakstīju gandrīz bez pārtraukumiem. dēm. iespaidīgi.