paliek
viss jau paliek tepat. un pārējais pazūd. ja tu kādreiz meklēsi mani,es nezinu, kurā pusē būšu - tajā kas paliek vai nē.
bungādiņas vienmēr šķiet tik vārgas, bet bungas tādas nešķiet. vienmēr gribas, lai sit stiprāk. nu, pa bungām.
ja tu kādreiz meklēsi mani, bet negribēsi nevienam prasīt, tu neko nevarēsi atrast. es tikko pārbaudīju. nekā.
veicamie darbi, apskaujamie cilvēki, apsolītie dārza svētki, neapmeklētās valstis, iesāktās grāmatas, pamestie lāči, ko humpalās nenopirki, pusizdzertās pudeles, neatbildētās vēstules, neizrunātās lietas, neizmestās ēdienu paliekas - nu kur tad tas viss paliks, ko? bez tevis, ko?
nu labi, dažas lietas atrisināsies pašas no sevis, nu labi, visas varbūt - ēdienu kāds apēdīs, cilvēkus kāds apskaus, tos humpalu lāčus tik un tā neliks ar tevi kapā, un apsolītu dārza svētku dēļ arī neviens nav nomiris, beibī.
protams,ka tu tā arī nekad nesapratīsi,kāda jēga bija to iesākt un, ja jau nav iespējas to turpināt, tad kāpēc bijs iespēja iesākt? nu,protams, ka tu nesapratīsi.
un,ja pabeigtu, arī nesaprastu.

tu nesapratīsi.
un lai tev jauka diena.