snieg un snieg
kaķis gaida kādu mājās. ārā snieg tik traki, ka škiet man arī tā vajadzētu darīt. nu tā kā taureņi dara ap to ziedēšanas trakumu. šodien mums bija spēle, lai mūsu intuīciju. es tajā spēlē drusciņ šmaucos un man bija labs ļoti rezultāts. tas laikam nozīmē,ka es neuzticos intuīcijai vien. šodien turpināju lasīt "Askēzes ceļu" - tā mazā grāmatiņa mani ļoti aizķer. tās dēļ es ļoti cenšos neaprunāt citus, apzinot savu mazspēcību un to,cik ļoti man patiesībā vajadzīga atsvabināšana, kurai galīgi neesmu gatava ļauties. pēc tam es aizgāju uz solāriju. pēc tam izdzēru vienu alu un ar divām šampanieša pudelēm gāju atvadīties no lietuviešiem un igauņiem. tas viss kopā ir tikpat nepareizi kā šmaukties spēlē, kas pārbauda tavu intuīciju, bet neviens jau nepārbauda iegūto rezultātu - tas katram pašam sevis pēc. nu nepareizi.

un tad vēl tas sniegs ņem un uzsnieg.

šodien man šķita,ka migla no prāta ir zudusi un man ir gan vīzija, gan mērķis, gan misija, gan visi tie citi dranķi, kas māk prātu nolikt par galveno noteicēju, bet še tev! uzsnieg tas sniegs kas ir vistiešākais prāta ienaidnieks un visi pūliņi ir velti.

abi kaķi guļ. auskari ar kaķiem arī guļ. vīrietis zvanīja un klausulē ļooooti lūdzās, lai mēs šodien drusku iedzeram alu. es teicu - labi. un neteicu,ka divas viņa pudeles jau izdzēru.

tā es daru.