egoists
mazais egoists.
Šobrīd jādomā par citu, lai var rakstiski izteikt labās lietas par cilvēku. Un kas notiek? Es sēžu domāju par labām lietām. It kā jau labi. Bet labās lietas saistās ar mani, (.. hm. izklausās dīvaini) man labas lietas, kas koncentrējas uz manu pieredzi un izjūtām. Mans pirmais Piena ceļš, garšīgākā piparkūku mīkla vai n-tie jautrie jaunie gadi. Bet kur tad par cilvēku? Cilvēks iniciators, tur visur piedalījās un pie tā vainīgs. Tad kāpēc man liekas, ka tas nepietiekoši attaino, ko vajadzētu pateikt.
Es jūtos kā maza egoiste, kas nemāk izteikt labo par citiem, lai arī cik labas izjūtas ar tiem saistītos. :/

Jā.. ir arī tādi brīži. Kad es nezinu, ko teikt. Drīzāk "kā". Bet rezultāts ir viens. Klusums.