far away
Atkal ir domājamais, bet īsti nezinu, ko no tā gribas pateikt. Tā vien šķiet, ja pieminēšu pagātni, sākšu vēl domāt, ka pārāk kavējos tur, kur kavēties nevajag. Lai gan.. es jau tā domāju. Reizēm.
Bet kā tas nākas, ka vecie laiki ir pagājuši. Gandrīz viss ir citādi. Bija laiks, kad viss sāka mainīties, ātri un diezgan pēkšņi. Un tad atkal. Tas brīdis starp šīm robežām ir tie "vecie laiki". Zinu, ka tie nenāks atpakaļ, zinu, ka tā vairs nebūs. Bet būtu jauki, ja dažas lietas būtu turpinājušās. Atzīstieties. Neesmu vienīgā, kas par to iedomājas. [..]

Garas sarunas, tik ļoti no sirds un atklātas, pat likās, ka stāstu sev.