tā nav pieaugšanas vaina, ka to vairs neredz. tā ir nevēlēšanās sapņot, jo ieraudzīt klusumu dienas vidū parkā pilsētas centrā - tā ir uzdrīkstēšanās sapņot, tā ir uzdrīkstēšanās uz brīdi apstāties un ļauties. bailes sapņot ir tās, kas liek mammām un tētiem raut savus bērnus tālāk, nepievēršot nekādu uzmanību nejauši gaisā pazaudēties baloniem.