Lias Tomasas gadījums man lika atcerēties par Keitu Vezerliju - transpersonu (M->F), kur notika tas pats - vīriešu konkurencē Keita nebija nekas, bet sieviešu - pirmā uz pjedestāla pirmajā braucienā ar ļoti lielu atrāvienu (UCI DH sacensībās).
Nu nav tas godīgi un man bija besīgi to CIS sieviešu atlētu vietā, kuras smagi trenējas gadiem.
Tas būtu godīgi, ja arī pretējā transitioning virzienā būtu šādi gadījumi un/vai prasības atbilst kaut kādiem standartiem it kā godīgas konkurences nodrošināšanai, bet tādu nav.
Kas, nezinām, kādēļ ir vīriešu/sieviešu kategorija sportā?
Es nezinu, kā nodrošināt godīgu konkurenci šādā situācijā bez apvainojumiem diskriminācijā, bet arī bez rūgtuma sajūtas. Jo mēs nevaram pieprasīt ne teorētiski, ne praktiski mainīt ķermeņa uzbūvi, muskuļu masu, tas ir necilvēcīgi un neiespējami.
Ok, es saprotu, nav viegli būt transpersonai un ja kāda neliela sāpe ir jāiznes kādai normīšu sieviešu sporta grupai - so be it, bet tad esam atklāti par to.