man ir tik dziļas judgement traumas, ka es automātiksi jūtos slikti, ja manā klatbūtnē nosoda kādu citu.
bet es saprotu, ka tā ir mana trauma, un viņiem ir tiesības nosodīt tāpat kā ikvienam ir tiesības ciest, ikvienam ir tiesības darīt jebko, tādā fundamentālā izpratnē. vienlaikus man ir tiesības lūgt vai kliegt "tā nevar, izbeidz, nedari". bet tās ir tiesības, nekas jau mums nevienam te nepienākas.

reizēm tikai izdodas būt laimīgam ar sevi.