Bērnu ēdienkartes - jā.
A autobusā plaņšete gan laikam ir tīri mieram. Un jā - vajag baigās iekšas lai to nedotu - jo jābūt gatavam paciest apkārtējo iznīcinošos skatienus, kad bērns sāk uzvesties kā bērns, jābūt gatavam 100x atkārtot, ka nedrīkst spārdīt priekšējo sēdekli (un pieņemt mērus "a ko tu man padarīsi?!" atbilžu gadījumos). Jābūt gatavam novērst uzmanību, izklaidēt (mana pati atrod izklaides, bet tādas, pret kurām lielākajai daļai citu pasažieru ir iebildumi - ālējas, skraida pa vilciena vagonu, trokšņo vai man ir iebildumi - tīri dēļ drošības, ja nu bremzē vilciens, tad aizlidos). Es nedodu planšetes, bet reāli saprotu tos, kas šito teroru x stundu garumā nevar izturēt. Ja tā ceļošana ir 1x mēnesī, tad arī nav ko sev pārmest, protams, ja bieži - tad gan būtu imho muterei/fāterim jāpaŗdomā kaut kāds dzīves plāns, nevis bērnam 6g vecumā jau jāmeklē brilles/acu pilieni..
Pēd. laikā bērnam topā visādas darba lapas, tad ņemamm ilgākos braucienos līdzi tās. Tās tad pilda un ir laimīga un salīdzinoši ciešami uzvedas.