tas droši vien ir daļēji atkarīgs no ta, vai viņām pirms tam ir pieredze, kā notiek reāla bērnu audzināšana; man it kā bija 3 draudzenes, kam bija berni pirms manis, bet es tikai pāris reizes biju ciemos, visi pārējie priekšstati bija no filmām un interneta; un tad, protams, kamēr es gaidīju, es domāju, jā, līdz 3 gadiem nebūs vispār nekādu ekrānu, viss būs organic un vairākreiz lietojamie pamperi, tāpēc man sākumā bija baigie iekšējie pārmetumi, ka viss bija tieši otrādāk nekā gribēju :D nu, līdz es sapratu, ka pofuj, mans bērns, kā māku, ta mauju, un tas ir pietiekami labi, galvenais, ka sīkā laimīga.

tl;dr, varbūt daļa no tādas pelnu kaisīšanas rodas no tā, ka pirms bērna nav bijusi kārtīga pieredze ar reāliem (draugu, radu) bērniem, un tāpēc ir daudz ilūziju, kas sabrūk