:D Bet Tev vismaz ir ko vainot!
Es pati šitā izdomāju, aizstiepju vēl bērnu līdzi visādos "būs forši", "būs ātrāk" šortkatos, un tad mēs peramies pa kaut kādiem dubļiem, džungļiem (burtiskā nozīmē), kur vēlo pat lāga panest nevar, kur nu vēl pastumt, odi kož, nātres dzeļ.. Ja ir bērns līdzi, tad viņš psiho, es lamājos par to, ka viņa psiho). Ja esmu viena pati, tad skaļā balsī lamājos uz sevi.. :D Un nav fakin neviena, ko vainot savās ciešanās! :D