Tas bija pizģec, bet mēs atstiepām un uzstiepām divatā pa stāvajām trepēm to pūrlādi no dārza šķūnīša, ko viņa gribēja un kas svēra vismaz tonnu (un kas bija viens no ķirmju apstrādātiem artefaktiem par kuru viņa ar brāli 20 gadus cīnījās, lai sadalītu pēc vecāku nāves).
Vēl viņai vajag, lai mēs palīdzam šo to no bēniņiem nonest un uz svalku vai kringloop (secondhand) aizvest un man tiešām žēl, ka viņa nav lesbiete, jo palīdzēt veciem cilvēkiem tik ļoti nav trendā un es nekādi nevaru šito konvertēt sociālajā kredītā.
Zin', kā - tā gribētos augstajā zirgā pasēdēt, bet viss, kas sanāk - nastu nesējs ēzelis.