Šodien izplosījos pa dārzu. Izraustīju ozolzīļu atvases, nogriezu mežvīteņus, izvācu lapas no āra puķupodiem.
Rīt jāapgriež krūmi.
Man vienmēr ir paticis fiziskā darba acumirklīgais rezultāts un apmierinājums par paveikto.
Lai gan man ir gadījies no rīta pamosties, ieiet malkasšķūnī, kur sagaida sagruvusi pagaļu grēda un viss darbs ir jāsāk no jauna. Bet tas mani nekad nav atturējis mēğināt vēlreiz un labāk.
No tagadējām īres mājām esmu sapratusi to, ka "zinu, ka kādreiz man dārziņš būs", bet ne vairāk kā 20m2 platībā.