nu es jau ākstos.. Bet nu, kad psiholoģe BD reiz man apjautājās, nu cik daudz man bērns drīkstot pats izvēlēties un tā kaut kādas lietas savā dzīvē, nu piemērs, bija, ko vilks mugurā kaut vai - nācās padomāt (un psihologs kā reiz tika piesaistīts, jo mans bērniņš bd bija pasācis diezgan pamatīgi klapēt visus citus bērnudārza bērnus, kas pagadījās ceļā).
Bet nu jā - es traumas nemēģinu piesiet katram solim, bet aizdomāties drusku nācās.
Ķip jā - velc, ko gribi, bet šito nevelc, jo par biezu/plānu, šito - jo man te jāsakomplektē vešene, šito - jo tad tev nebūs ko vilkt rīt, utt.. :D Un beigās tā arī ir, ka ir bezmaz viens pareizais apģērbs, ko bērns drīkst vilkt :D