Vārdi, kuri griež acīs - vjek. Ja es redzu kādu tā rakstām, uzreiz ievietoju šo personu ğerevņas kategorijā, kurai lācis uz ausīm uzkāpis (tikko tviterī redzēju).

Līdzsvaram varu atzīties, ka svētdien burgeri ar nosaukumu "Ouioui" pasūtīju to izrunājot kā "oioi", jo likās, ka man pēc 2 mēnešiem Francijā visur rādās "vivi" - nevar būt, ka holandieši kaut ko franciski ēdienkartē ierakstījuši. Tagad nevaru tur rādīties kādu laiku, jo kā lai to "oioi" kauna traipu nomazgā? Un pat tas, ka tajā burgerī bija kamambērs mani nepārliecināja par labu "vivi". Ir brīži, kad detaļas nav mana stiprā puse. Bet tā notika arī tādēļ, ka otrajā vakarā pēc atgriešanās citā paikas vietā uz jautājumu atbildēju ar "vi" aiz ieraduma un man negribējās iekrist vēlreiz, tāpēc izvēle krita uz "oioi".

Rīt varbūt atzīšos vēl vienā lažas stāstā par darbībām stresa situācijā, ko tik perfekta savādāk.