Šis ir interesants temats.
Mani vecvecāki nekad nav nekur braukuši atpūtas braucienos, pat ne Latvijas robežās. Viņu izbraukšana tautās jau gadu desmitiem beidzas ar vietējās mazpilsētas tirgus apmeklējumu reizi divās nedēļās. Nedomāju, ka tas ir tikai naudas jautājums, jo, ja grib, vietēja mēroga atpūtas braucieni nav nemaz tik dārgi, ka viņi to nebūtu varējuši atļauties. Es to skaidrotu vairāk kā nostādni, ka ekskursijas ir bezjēdzīga laika un naudas izšķiešana.
Vecāmamma vienmēr saka, ka nevar nekur citur aizmigt, kā vien savā gultā.
Man ir grūti saprast, kā tā var būt, ka nav absolūti nekādas intereses izzināt, kas notiek ārpus ikdienas perimetra.
Tikmēr nīderlandiešiem ceļotāju gars ir asinīs jau paaudžu paaudzēs. Un protams labāka dzīve un biezāks maks, to nevar noliegt.