Šodien bija jābrauc atdot mociks, năcās celties septiņos. Vairāk par pusgadu no gultas izripoju ap deviņiem un tāpēc sanāca šādi.
Iebraucu benzīntankā, iebāžu karti, uzpildos, eju iekšā maksāt. Pārdevējs man laipni norāda, ka jau esmu samaksājusi pie tanka.
Reizēm es nezinu, kādā mākonī dzīvo mans prāts un kāpēc tas nav sinhronizējies ar smadzeņpodā esošo.