+1 par runāšanu pretī. Šis paradums sākās bērnībā, kad iebildu tēva teiktajam, ja tas likās pārāk vienpusējs vai aizspriedumains, turpinās joprojām.
Pēdējos gados gan arvien vairāk apzinos, ka paklusēt arī ir māksla, un ka tam, kā doma ir noformulēta, arī ir ļoti liela nozīme. Respektīvi, joprojām runāju pretī, bet ceru, ka izkoptākā manierē nekā agrāk :P