Bāc, normāli nopļāvos ar speķaino sānu uz vienīgās resnās saknes konkrētajā kvadrātmetrā. Pārāk ātri iebraucu, nevarēju izšķirties pa kuru no vagām laist, līdz ar to sanāca ne šis, ne tas, priekša izslīdēja un maucos kā koka klucis konstantīns. Kādu brīdi gaudoju kā vilks, bet neviens glābējs neuzradās, tad nu vilkos lejā smilkstot. Labi, ka bija vien daži līkumi palikuši pirms trases beigām un labi, ka rīt atsākas virpošana pa ekseļa šūnām, bet jā, šis bija lieki. Nevar pagriezties bez kauciena.