Kādu laiku rīkojos ļoti drosmīgi un tirgus dienā nopērku kādu no jūras mošķiem, kurus pēc tam tīru un gatavoju. Kalmārs (velkot ārā kiškas izvilku arī pusapēstu zivi) - ček, astoņkājis (no šī ļoti maz kas jāmet ārā) - ček, krabju spīles (pārāk liels čakars dabūt gaļu ārā) - ček. Šosestdien rindā - jūras gliemeži. Vot šitie gan ir drusku pretīgi, jo ir diezgan lieli. Tā, nav nekāda izteikta garša, lielākais efekts ir tā gumijīgā tekstūra un gar zobiem šņirkstošās smiltis, jo kādi graudiņi tomēr kaut kur aizķeras. Šovakar taisīšu viņus salsā, sakapātus (jo tirgusdienas beigās par 10 eiro dabūju gandrīz 4kg maisu, mazāk neļāva pirkt).
Nākamie rindā - gribu pamēğinā bārdasnažu mīdijas (razorblade mussels) un tad vēl tos lielos, plakanos gliemežus, tos, no kuriem Afrodīte izkāpj. Vai Ariela neizkāpj.
Tagad gan - me time - izmēğināt kārtējo spa tuvajā rajonā.