Lieliskas trīs dienas, kurās beidzot saņēmos nolekt dropu, kas mani psiholoģiski mocīja visu vasaru.
Palīdzēja divas lietas:
1) nejauši nolecu vienu dropu, kurš tur nebija pirms mēneša. Nesos normālā ātrumā, jo gaidīju, ka būs mazais bump, bet tad aizlidoju tā, ka viss pārējais šķita tīrais nieks; kājas gan pēc tam bija kā makaroni un tik ātri vairs tur lidot nesaņēmos;
2) kad biju psiholoģiskā dropa rajonā, pirms manis brauca viena cita beibe un to sūdu noleca un tad tas ir tīri goda jautājums, jo lai gan es esmu tāda mīzēja, reizēm es tomēr saņemos.

Nu un pēc tam atlikušo dienas daļu es lecu visur, kur vien varēju nolekt.

Es biju nereāli lepna par sevi! Man liekas, ka reiz es nolekšu arī tos dropus, kas likās mission impossible. Man tikai jaaiziet no darba uz vienu sezonu, jānopērk laba apdrošināšanas polise un pietiekami lieli pamperi.

Ā, un vēl mans draugs trases malā iesēņoja un mēs ēdām baraviku mērci ar kartupeļiem divus vakarus pēc kārtas.