Nīderlandē skola un bērnudārzi, kā izskatās, sākas agrāk, secinot pēc tingeltangeļiem vai ik pārdienas, kas te norisinās aiz loga pagalmā/parkā.

Aizvakar pie uzslietās telts ieradās bērnu procesija ar visādiem teatrālistiskiem atribūtiem (no kart(u)ona izgrieztām figūrām) un tad kādu stundu tika rauti vaļā holandiešu umpapā šlāgeri un runātas visādas muļķības, kuras es, par laimi, nesaprotu.

Savukārt šodien, kad strādaju no mājām, ciema bērnus savāca autobusi un, skaļi taurējot, aizveda nezināmā virzienā (izbraukājot briseles kāpostus). Diemžēl, ne pavisam, jo tagad viss melnais tūkstotis ir atpakaļ, kur viņus visus sagaida mīlošie un gādīgie vecāki. Nez, kur viņi visi bija iepriekš, jo ikdienā nemaz tik daudz bērnu nemana. Varbūt trimdā pie vecmāmiņas Māskantjē.

P.S. Mans ciems ir briesmīgi jauks.