Tātad, sēžu sanāksmē ar kolēģi un jauno priekšnieku, lai apspriestu jaunās BI sistēmas ieviešanu un mans kolēģis vadīs šo projektu.
Šie abi jau ir bijuši mītiņā ar dažiem citiem kolēģiem no citām nodaļām un sistēmas izstrādātājiem.

OK, prasu, ka jau jau viņam vajag manas smadzenes palīgā, kāpēc tad mani neuzaicināja. Priekšnieks kaut ko iesmej par to, ka man vajadzētu būt glaimotai, ka kolēģis skrien pēc mana gudrā padomiņa.
Uz ko pateicu, ka man it nemaz neglaimo, ja kāds izmanto manus padomiņus, bet tur to ēnā. Uzreiz iekļāva nākamajos mītiņos :) Diemžēl, tā tas ir - tu vari būt strādīgs, atrisināt visādas sarežģītas problēmas, atrast risinājumus, bet ja citi par to nezinās, tad tā arī sēdēsi malā, kamēr citi spodrinās savas spalviņas.

BET. Es nedomāju, ka mani šeit kaut kādā veidā diskriminētu tāpēc, ka esmu sieviete. Manuprāt, tā ir vienkārši cīņa par vietu zem saules, kas notiek jebkurā kolektīvā, starp jebkuriem dzimumiem.

Cita epizode - tas pats kolēģis mani uzslavē, ka esmu ļoti labi sakārtojusi bardaku vienas produktu līnijas projektu administrēšanā, līdz ar to mēneša slēgšana viņam ir bijusi "walk in a park".
Tai pat laikā, kad čiekurs apvaicājās kā visiem ir gājis pēdējā mēneša slēgšanā - kolēģis atkārto to pašu - ka ar to produktu līniju viss bija "walk in the park", bet to, ka tas bijis pateicoties man, to šajā gadījumā izlaiž.

Tai pat laikā man arī patīk tas kolēģis, jo viņš ir gudrs un apķērīgs, bet viņam ir kaut kāds dārksaids, kas liek viņam spēlēt šādas spēles reizēm. Besī, ja kāds šādi manipulē.

Biroja milžu cīņas, my ass.