Well. Man atkal sanāks lidināties darba dēļ un kolēģe, kura atgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma, jau visu ir, bļin, saplānojusi. Kurā viesnīcā mēs nakšņosim, kurā firmā auto īrēsim.

Un tas, ka es pateicu, ka taisos dzīvot ofisam tuvākajā hotelī un ka man negribas braukt ar auto svešā zemē - to viņa laida gar ausīm.

Lai gan viņa ir OK, man negribas katru vakaru iet ar viņu tusēt, vazāties pa veikaliem un iet kopā broskatīs. Es gribu izvairīties no visādiem bezjēdzīgiem small talkiem.

Es gan norezervēju to viesnīcu, kuru gribēju, bet kā lai tagad pasaka viņu neaizvainojot.

Lūk, tas ir iemesls, kāpēc man tomēr besī saskarē ar sievietēm- es nekad nezinu, kas viņas aizvainos, tas ir kā staigāt pa plānu ledu. Tā gan ir mana problēma, protams.

Un man vispār patīk būt vienai un nebūt atkarīgai ne no viena auto vadīšanas prasmēm un vispār, neielaisties nekādos kompromisos, bet darīt visu pa savam, vienatā.

Meh, meh, meh.