Šodien mani pārsteidza viens portugālietis, kurš tirgo gan bakaļau, gan čorizo, gan asins desas, gan kūpinātas cūku kājiņas (tās gan izskatījās tādas diezgan nelielas, ne lielākas par 36. izmēru, bet būs nākamreiz jāpamēģina), jo viņš ar pirmo piegājienu man jautāja, vai gadījumā neesmu latviete vai varbūt polietie (par to polieti arī nemaz tik ļoti greizi nav, jo vecāsmammas vecāki bija poļu izcelsmes).
Reāli pirmais gadījums, kad ārzemnieks uzmin manu tautību ar pirmo reizi.