Vakar aizbraucu līdz lidostai satikt vienu draugu no Toronto uz 10 minūtēm.
Un nopirku kārtējo Džeremija Klārksona grāmatu un vēl kaut kādu "Not that kind of girl", kas ir smieklīga grāmata par lietām, ar ko jāsastopas beibēm tikai bez tādas huiņas kā, piemēram, pēdējā "Santā" rakstā par "Dāmu" režisori, kurai bija kaut kāds erotiski samtains acu skatiens.

I mean, really, latviešu žurnālistes grib rakstīt par citām sievietēm priekš citām Latvijas sievietēm izmantojot visus tos erotiski samtains, vijīgs-hujijīgs un tamlīdzīgus izteicienus? Tās ir kaut kādas bailes no tā, ka citi vārdi, izteicieni, epiteti whatever varētu, nedod dievs, izklausīties nesievišķīgi (lai ko tas arī nozīmētu)?