Tavai smiešanai Zandere jau atbildējusi turpat:
Ziniet, ko, man ar visiem ir pa ceļam, domājiet par mani, ko gribat. Jau tik daudz reižu esmu piedzīvojusi, ka mani draugi, būdami amatos - slimnīcās, skolās, augstskolās, teātros, bibliotēkās, ministrijās u.c - tiek norakstīti, norieti, kriminalizēti, jo ir iepinušies naudas un varas cilpās, ka nu jau mani tas vairs nebaida. Tur ir daudz variantu - neprata, neapjēdza, riskēja, lai panāktu kaut kādu rezultātu,ko uzskatīja par svarīgu, tika uzmesti, izmantoti, pakļāvās spiedienam, utt. utt., tiešām liela daudzveidība. Vismazākais īpatsvars šajos notikumos bija savtīgumam - pat, ja es riskēju izrādīties muļķe, apgalvojot, ka nebija vispār. Neviens no viņiem arī nav ticis notiesāts, lai gan dzīve ir salauzta. Ir arī tā, ka vienu par pārkāpumu izmet no spēles, bet otrs no tā paša stāsta turpina sēdēt sabiedrības pirmajā rindā. Pirmās reizes man tas izsauca depresiju un pusgadu ilgu raudāšanu, tagad es tikai varu pateikt: izturieties mierīgāk. Nekarojiet viens ar otru, nav jēgas. Vienreiz viens, citreiz cits, neidealizējiet sevi un savu lomu pasaulē. Katrs tic, ka viņš būs tīrākais, ka viņš gan sevi nosargās, un nezina, kur būs tā bedre, par kuru viņam pašlaik nav ne jausmas. Citi atkal tic tam, ka viņiem nevar nebūt taisnība, jo viņi taču ir viņi, tātad neko sliktu nevar būt izdarījuši, un tādu ticību jau nekas nevar iedragāt. Bet nav tā, ka kādam pieder visa taisnība un patiesība. Arī ne grāmatvedībai, manuprāt. Kopš pagājušajā gadā saskāros beidzot tā konkrēti ar to, ko nozīmē valsts iestāde un valsts nauda, es varu teikt, ka likumdošana, kas it kā domāta nezagšanai, ir formalizēta tādā pakāpē, ka kalpo nedarīšanai. Pusi enerģijas paņem labirintu rakšana, un, ja kultūras projektā negribi rakt alas kā kurmis, lai apietu vietas, kur tevi gaida birokrāts, kuram neinteresē jēga, bet burts un paša miers, tad labāk roc kādu dārzu. Un kas tad tas tagad ir, ko es te rakstu - aizstāvības runa kādai konkrētai personai, sev varbūt? Apsūdzība valstij, institūcijām? - Nē, tā ir tablete, iedzeriet un nomierinieties, mums nāksies dzīvot un ceļš būs viens arī tiem, kas domā iet pa viņu šķirti.