Viens no Voutera kolēģiem ir irānis, kuram kādreiz ir bijis bēgļa statuss - tad, kad viņam bija septiņi gadi, taču vēl pavisam nesen ar viņu atgadījās lūk, kas.
Džeks sēž mašīnā un gaida, kad varēs iet uz darba interviju uz to pašu darbu, kurā tagad strāda Vouters. Taču pēkšņi viņa auto aplenc policija un tēmē uz viņu ar pistolēm. Par laimi, viņš neko arī nav pretojies, ļāvies noguldīties uz zemes, saslēgt rokas, utt. Izrādās, kāds bija policijai paziņojis par arābu vīrieti, kas sēž mašīnā ar ieroci. Policijā gan viņam esot atvainojušies, taču neko vairāk. Tikai pateikuši, ka pareizi darījis, ka nepretojies, jo policijai bija atļauts viņu nošaut, ja nu kas. Irāņu džeks, pēc visa pārdzīvotā, tomēr ieradies uz interviju. Bosam gan radušās šaubas, jo intervējamais kaut kāds tāds sastresojies licies, bet, ņemot vērā pirmo interviju, tomēr šo pieņēmuši.

Un it kā jau ir stulbi, ka aizspriedumu dēļ notiek kaut kas tāds, bet, diemžēl, pieredze ar likumpārkāpējiem, diemžēl, ne-baltīšu vidū ir tāda, kāda tā ir.

Svētdien, savukārt, redzēju vienu musulmaņu beibi, kurai viena sejas puse bija sakropoļota. Ar skābi. Tas arī no aizspriedumiem atteikties īpaši nepalīdz.